Rāmājanas stāsts balstās uz patiesiem un reāliem notikumiem tomēr šie notikumi pārsvarā norisinājās blīvumā, kas apakšoktāvā ir augstāks par pašreizējo Zemes vibrāciju, aptuveni pirms 17,200 gadiem zemes planetārajā sfērā apvidū, ko sauc par Atlantīdu.
Atlantīdu valdīja entitāte, vārdā Dašaratha, kurai bija četri dēli, vārdā Rāma, Lakšmana, Bharata un Šatrughna. Atlantīda tajā laikā bija mierīga un plaukstoša, un daudzi no ļaudīm bija iepriecināti un laimīgi ar savu dzīves ciklu.
Plejāžu sociālās atmiņas kompleksa grupa apmeklēja Atlantīdu, jo tie bija misijā, lai izpētītu universālo kompleksu un arī izplatītu Mīlestības/ Gaismas zināšanas Atlantīdas apvidū šajā laikā. Entitāte, vārdā Dašaratha, sagaidīja tos ar atplestām rokām un ļāva tiem mācīties no viņiem.
Plejādiešus aizrāva Atlantīdas sociālās atmiņas kompleksa kultūra un tradīcijas.
Rāpuļu sociālās atmiņas kompleksu grupa, kas tajā laikā dzīvoja iekšzemes plaknēs, nebija apmierināta ar Plejāžu sociālās atmiņas kompleksa ierašanos un spēja redzēt, ka plejādieši ir drauds to eksistencei un to mērķim izplatīt negatīvu polarizāciju.
Rāpuļu sociālās atmiņas komplekss uztvēra, ka plejādieši ir Atlantīdā, lai izplatītu mīlestības vibrāciju, kas palīdzēs/ paātrinās vairāk entitāšu absolvēšanu pozitīvā ceturtā blīvuma Apziņā.
Lai apturētu plānu, rāpuļu sociālās atmiņas komplekss nolēma uzbrukt Atlantīdai, lai iznīcinātu Plejāžu sociālās atmiņas kompleksu.
Entitāte Dašaratha un viņa dēli Rāma, Lakšmana, Bharata un Šatrughna zināja, ka viņiem jāaizsargā savi viesi. Viņi nolēma cīnīties ar Rāpuļu sociālās atmiņas kompleksu un veda Atlantīdas armiju sava veida aizsardzības kaujā.
Kauja pret Rāpuļu sociālās atmiņas kompleksu bija nikna tomēr atlantieši cīnījās drosmīgi līdzās enerģētiskajām mīlestības vibrācijām, ko pārraidīja plejādieši.
Rāpuļu sociālās atmiņas komplekss tika sakauts, un izdzīvoja tikai 25 % rāpuļu, un plejādieši bija drošībā, izplatot Mīlestības gaismas tajā laikā.
Plejāžu sociālās atmiņas komplekss bija pateicīgs atlantiešiem par viņu viesmīlību un drosmi, un tāpēc tie nolēma dalīties ar Atlantīdas ļaudīm savās zināšanās un tehnoloģijā par TelpasLaika un citu atribūtu manipulēšanu, izmantojot domformas.
Atlantieši apguva plašas Zināšanas no Plejāžu sociālās atmiņas kompleksa. Viņi ieguva informāciju par zvaigznēm un planētām, un arī spēja iemācīties, kā izmantot ceļošanu cauri TelpaiLaikam. Viņi arī uzzināja par negatīvo polaritāti, piemēram, Rāpuļu sociālās atmiņas kompleksiem, un arī to, kā aizsargāties pret negatīvas enerģijas vibrācijām.
Entitāte, vārdā Rāvana, kas tajā laikā bija apvidus, ko sauc par Lemūriju, karalis, dzirdēja par atlantiešu progresu un varu un nolēma sadarboties ar Rāpuļu sociālās atmiņas kompleksu, lai uzbruktu Atlantīdai, Rāvanas greizsirdības vibrāciju dēļ.
Rāvanam bija plāns izmantot rāpuļu sociālās atmiņas kompleksu, lai iekarotu planētu un paverdzinātu atlantiešus.
Rāma un viņa brāļi spēja aizsargāt Atlantīdu pret Rāvanas un tā negatīvi polarizēto entitāšu Armijas plāniem. Entitātes bija iesaistītas ilgā kaujā tomēr pozitīvi polarizētais Rāma un viņa brāļi cīnījās drosmīgi ar plejādiešu palīdzību. Viņi spēja sakaut negatīvi polarizēto entitāti Rāvanu un tā Armiju. Šī bija uzvara, ko svinēja Atlantīdas ļaudis, uzvara pār Rāvanu un Rāpuļu sociālās atmiņas kompleksu.
Atšķirībā no Ābrahāma reliģiju notikumiem Rāmājanas notikumi norisinājās citā dimensiju realitātē, ļoti nošķirtā no pašreizējās ilūzijas kompleksa laika līnijas.
Rāmājanas stāsts joprojām tiek izmantots hinduistu kultūrā kā atsauce, lai mācītu par pozitīvu polarizāciju, draudzību, drosmi un Piedzīvojumu.