Vertikālā un horizontālā dimensija atveido cilvēka apziņas kopējo aspektu, jo cilvēciskajiem Prāta Ķermeņa Gara kompleksiem ir iespēja savienoties ar tiešu izpratni par dziļāko sevis izjūtu, izmantojot savu brīvo gribu.
Izpratni par horizontālo Dimensiju, kā arī vertikālo dimensiju var izskaidrot vienkāršotā versijā tā, ka pirmā izpratne par horizontālo dimensiju attiecas uz parasto Apziņas Stāvokli, kurā Prāta Ķermeņa Gara kompleksiem pārsvarā ir aizņemtas domformas atmiņas un cita veida skaņu kompleksi, kas var būt saistīti ar pagātni vai nākotni un reti ar tagadnes brīža apzinātību.
Šajā dimensijā entitātes uz zemes planētām parasti ir iesaistītas ārējās ilūzijas kompleksā un identificējas un piesaista sevi domformām emocijām un saviem personalizētajiem pagātnes stāstiem. Šī ir galvenā Dimensija, no kuras dzīvo 99.5 % planētas Zeme entitāšu.
Šī ir dimensija, kurai trūkst savienojuma ar viena bezgalīgā Radītāja bezgalīgo inteliģenci. Tāpēc horizontālā Dimensija ir eksistences veids, kas uz planētas Zeme ir normalizēts.
Vertikālā Dimensija savukārt atveido dziļāku apzinātas evolūcijas līmeni, kas ir pieejams, kad entitātes kļūst spējīgas būt pilnībā klātesošas brīdī. Piekļuve vertikālajai Dimensijai ietver Nepārtrauktās domāšanas sistēmas pārvarēšanu un tagadnes brīža apzināšanos.
Tas ļauj savstarpēji savienoties ar bezgalīgo inteliģenci un arī savstarpēji savienoties ar viena bezgalīgā Radītāja klātbūtni. Tas tieši ļauj notikt vertikālās Dimensijas savienojumam. Turklāt šajā Prāta Ķermeņa Gara kompleksa Telplaika dimensijā Prāta kompleksa ierastie modeļi un ierastā identificēšanās ar domformām, kā arī domāšana par pagātnes vai nākotnes TelpuLaiku tiek atmesti, kas rada sajūtu, ka esat iesakņojies esamības pašapzinātības klātbūtnē.
Šī ir Prāta Ķermeņa Gara kompleksa dimensija, kas ir aiz Daļām, kurā nav identificēšanās ar vecumu personību un ārējās ilūzijas kompleksa apstākļiem un vienkārši ir klātesoša esamības pastāvēšana.